Pārtikas alerģiju var izraisīt dažādi produkti, tomēr astoņi pārtikas alerģijas “smagsvari” ir piens, olas, zivis, čaulaiņi (mīdijas, garneles un citas veltes no jūras), rieksti, sojas pupiņas un arī kvieši. Tieši kviešu un citu graudaugu izraisītajām alerģijām, to izpausmēm un ārstēšanas veidiem stāsta alergologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību katedras asoc. prof. Māris Bukovskis.
Pavasaris daudziem ir mīļākais no gadalaikiem, taču daļa cilvēku šo laiku gaida ar bažām, jo zina, ka atkal saasināsies alerģija. Tomēr pavasaris nav vienīgais laiks, kad uztraukties par sezonālo alerģisko rinītu jeb siena drudzi. Vienīgais no alergēniem brīvais laiks ir ziema (tā gan neatceļ putekļu ērcītes, pelējuma vai dzīvnieku alerģijas). Aprīlis un maijs ir koku ziedēšanas laiks (ozols, bērzs, vītols), jūnijs un jūlijs – putekšņu un graudaugu mēnesis. Savvaļas augu putekšņi sāk parādīties vasaras beigās, rudens sākumā.
Uz veselību! Šos vārdus visnotaļ bieži dzird cilvēki, kuri cieš no kādas alerģijas, kas izpaužas ar šķaudīšanu, deguna tecēšanu, kasīšanās sajūtu rīklē un acu asarošanu. Alerģiskais rinīts ir mūsdienu problēma rūpnieciski attīstītās valstīs, kur pieaug dažādu ķimikāliju izmantošana, bet svaigu gaisu nomainījušas izplūdes gāzes. Rinīta simptomi var būt tik kaitinoši un nogurdinoši, ka ir grūtības koncentrēties darbam vai mācībām, tāpēc dzīves kvalitāte pasliktinās.
Mazajai atvasei sārti, piepacelti plankumi uz ķermeņa… Galvā simtiem domu – kāds tam varētu būt iemesls?! Ļoti bieži cēlonis sārtiem plankumiem uz ādas ir nātrene.
Pārtikas alerģija industriāli attīstītās valstīs skar arvien vairāk cilvēku – alerģija pret pārtikas produktiem Eiropā attīstās pat 7,5% bērnu. Pārtikas alerģija var izpausties ar elpošanas, ādas un vispārējiem simptomiem, bet apmēram trešdaļai cilvēku ar pārtikas alerģiju ir gastrointestināli simptomi. Agrīnie kuņģa–zarnu trakta simptomi var būt saistīti ar vēdera izejas traucējumiem: šķidra vēdera izeja vai caureja, sāpes un kolikas.
Deguna tecēšana, acu asarošana, nieze un citas alerģiskas izpausmes skar ne tikai pieaugušos, bet arī bērnus. Mūsu atvases nav pasargātas no alerģijas nevienā vecumā, īpaši, ja arī vecāki ir jutīgi pret kādu alergēnu. Dažreiz alerģija izzūd pati no sevis, bērnam pieaugot, bet dažreiz ar to jāsadzīvo visu mūžu.
Alerģija (no grieķu valodas – reakcija uz svešu) ir paaugstināta jutība pret organismā vai vidē esošām specifiskām vielām – alergēniem. Pēdējo 20 gadu laikā alerģijas izplatība palielinājusies divas reizes. Tas saistīts ar daudziem faktoriem: ekoloģiskās situācijas pasliktināšanos, dzīvesveida un ēšanas paradumu maiņu, jaunu alergēnu parādīšanos, stresu, darba apstākļiem u.c.