Biežākās graudaugu alerģijas un kā tās ārstēt?

Pārtikas alerģiju var izraisīt dažādi produkti, tomēr astoņi pārtikas alerģijas “smagsvari” ir piens, olas, zivis, čaulaiņi (mīdijas, garneles un citas veltes no jūras), rieksti, sojas pupiņas un arī kvieši. Tieši kviešu un citu graudaugu izraisītajām alerģijām, to izpausmēm un ārstēšanas veidiem stāsta alergologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību katedras asoc. prof. Māris Bukovskis. Bezglutēna […]

Pārtikas alerģiju var izraisīt dažādi produkti, tomēr astoņi pārtikas alerģijas “smagsvari” ir piens, olas, zivis, čaulaiņi (mīdijas, garneles un citas veltes no jūras), rieksti, sojas pupiņas un arī kvieši. Tieši kviešu un citu graudaugu izraisītajām alerģijām, to izpausmēm un ārstēšanas veidiem stāsta alergologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību katedras asoc. prof. Māris Bukovskis.

Bezglutēna mode vai reāla problēma?

“Nav jau gluži tā, ka pārtikas alerģijas nomocītu katru otro cilvēku – vairumam pasaules iedzīvotāju tādu nav vispār. Attīstītajās valstīs no pārtikas alerģijām cieš 3–8% bērnu un 1–3% pieaugušo. Kviešu alerģija tiek konstatēta mazāk nekā 1% cilvēku, ar to lielākoties slimo zīdaiņi un bērni, turklāt 65% bērnu līdz 12 gadu vecumam iestājas klīniska remisija – organisms aprod, pielāgojas, un alerģijas izpausmes atkāpjas. Tomēr par kviešu alerģiju pēdējos gados runā sevišķi daudz, veikalos parādās arvien vairāk produktu bez glutēna, un vienlaikus kviešu alerģiju apdveš noslēpumainības aura, uz kviešiem noveļot vainu par jebkādām pārtikas izraisītām nebūšanām. Viņš skaidro: izšķir ar glutēnu saistītās autoimūnās saslimšanas, no kurām vispazīstamākā ir celiakija (to konstatē 1–2% cilvēku), un alerģiskas reakcijas (0,5–1%) – tādas kā respiratorā alerģija, pārtikas alerģija, kontakta nātrene un kviešu izraisīta fiziskas slodzes anafilakse. Vēl runā par jutīgumu pret glutēnu, kas nav saistīts ar celiakiju (0,6–13%), taču tas ir salīdzinoši maz izpētīts. Ja radušās aizdomas par kviešu nepanesību, noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes. Ja slimības vēsturē izteikti alerģisku reakciju nav, palīgā nāk alerģijas testi un molekulārā diagnostika, taču šie testi bieži vien mēdz būt pozitīvi arī tad, ja klīniski nozīmīgu reakciju cilvēkam nenovēro. Tāpēc galvenā diagnostikas metode ir orālais provokācijas tests, liekot pacientam speciālista uzraudzībā apēst konkrēto produktu un vērojot organisma reakciju.

Graugaugu alerģijas. Kur problēmai sakne?

Kviešus un citus graudaugus cilvēce kultivē jau 10 000 gadu. Kvieši aug gandrīz visās klimata zonās, izņemot tropus, un ir visplašāk kultivētie graudaugi. Kopumā pastāv ap 25 000 dažādu kviešu šķirņu. Nav pārsteigums, ka kvieši ieņēmuši tik vēsturiski nozīmīgu lomu, kas nezaudē savu aktualitāti arī šodien: tie ir viegli transportējami un uzglabājami, un no tiem var pagatavot vienkāršus, sātīgus produktus, kas lielai daļai pasaules iedzīvotāju ir galvenā iztika – maizi, kuskusu, pastu, nūdeles u. c. Turklāt tie nodrošina optimālu ogļhidrātu, olbaltumu, B vitamīna, mikroelementu un kaloriju daudzumu, tāpēc nevajadzētu uz savu galvu izslēgt no ēdienkartes kviešus, bet gan meklēt speciālista palīdzību, lai vienotos par atbilstošiem aizstājējproduktiem. “Cilvēks, protams, var sevi uzskatīt par radības kroni, taču kviešiem ir 15 reižu vairāk gēnu nekā cilvēkiem. Šie komplicētie graudi satur 85–90% cietes, pārējais ir ūdenī šķīstoši un ūdenī nešķīstoši olbaltumi. Nav nekāds brīnums, ka kaut kur šajā sistēmā gadās ar cilvēka organismu nesaderīgi elementi – kvieši satur ap 30 dažādu alergēnu,” stāsta Māris Bukovskis. Līdzīgi olbaltumi, kas nereti izraisa krustotās reakcijas, ir sastopami arī citos graudaugos – rudzos, miežos, auzās, timotiņā, bet tie pagaidām nav sīkāk izpētīti, kaut gan skaidrs, ka arī tie var izraisīt nopietnas alerģiskas reakcijas. Galvenās klīniskās graudaugu alerģijas formas ir orālā kviešu pārtikas alerģija bērniem, maiznieka astma, kviešu atkarīga fiziskas slodzes anafilakse un kontakta alerģija.

No kādām pārtikas sastāvdaļām labāk izvairīties?

Lai izvairītos no produktiem, kas satur kviešus, neatliks nekas cits, kā veikalā lasīt sīko druku uz produkta etiķetes. Par kviešu klātbūtni var liecināt tādas sastāvdaļas kā aromatizētāji, hidrolizēti dārzeņu olbaltumi, pārtikas, želatīna, dārzeņu vai kviešu ciete, sojas mērce, surimi nūjiņas. Ja etiķete neatklāj, “kas lācītim vēderā”, labāk atturēties no alkoholiskiem dzērieniem, ceptiem konditorejas izstrādājumiem, kūkām, smalkmaizītēm un mīklas cepumiem, mīklas un mērču maisījumiem, buljona kubiņiem, rīvmaizē ceptām zivīm, gaļas un dārzeņiem, gataviem sautējumiem, saldumiem, graudaugiem un graudaugu dzērieniem, hotdogiem, iesala dzērienu maisījumiem, nūdelēm un pastas, pankūku un vafeļu maisījumiem, picām, desām, sausajiem zupu maisījumiem, sojas, steiku un saldskābajām mērcēm, tortiljām utt. “Taisni jābrīnās, cik daudzos ar miltiem šķietami nesaistītos produktos pamanās ielavīties kvieši,” vērš uzmanību Māris Bukovskis. “Taču nevajag pārlieku noskumt, jo miltus var sekmīgi aizvietot ar kartupeļu cieti, griķu, kukurūzas, rīsu, sorgo, sojas vai tapiokas miltiem, cepšanas maisījumus – ar rīsu miltu maisījumiem, graudaugus – ar rīsiem vai prosu, krekerus un cepumus – ar rīsu kūkām un cepumiem, kartupeļu vai kukurūzas čipsiem, popkornu un kukurūzas tortiljām, maizi – ar rīsu vai bezglutēna maizi, pastu – ar rīsu nūdelēm, aunazirņu vai kukurūzas makaroniem, pastu bez kviešiem utt.” Ārsts uzsver – alerģija pret kviešiem un graudaugiem ir salīdzinoši reta, bet klīniski nozīmīga, tāpēc tās izpausmes nevar atstāt bez ievērības. Ja tomēr īstas skaidrības par alerģijas cēloni nav, ģimenes ārstam jālūdz nosūtījums pie alergologa. Ir viegli novelt visu vainu uz kviešiem, bet varbūt patiesībā problēmas cēlonis meklējams citos graudaugos – vai vispār kur citur.

No asoc. prof. Māra Bukovska lekcijas AS “Olainfarm” 50 gadu jubilejas mediķu konferencē.