Kas ir nātrene un kas par to būtu jāzina

Nātrene ir niezoši, sārti, piepacelti izsitumi uz ādas. Tie var parādīties jebkurā vietā uz ķermeņa, kopā tie veido daudzus sīkus plankumiņus vai savstarpēji savienotus ādas pacēlumus. Izsitumi var saglabāties dažas stundas vai pat nedēļas, jauniem izsitumiem nepārtraukti nomainot tos, kas pamazām pazūd. Tāpēc nātreni iedala akūtā un hroniskā. Akūta nātrene ilgst ne vairāk kā sešas nedēļas, bet hroniska saglabājas ilgāk par sešām nedēļām.

Būtiski zināt, ka nātreni var izraisīt ne tikai alerģiska reakcija, bet arī liels aukstums vai karstums, medikamentu lietošana, stress, infekcija vai kāda hroniska slimība. Ir gadījumi, kad nātrenei pievienojas angioedēma – tūska ap acīm, lūpām, uz plaukstām, pēdām, elpceļos.

Daudzos gadījumos nātrenes iemesls paliek nezināms, taču  lielākoties to saista ar kādu alerģisku reakciju pret pārtiku, medikamentiem, mājdzīvniekiem, ziedputekšņiem, insektu kodumiem.

Tabulā apkopota daļa no citiem iemesliem, kāpēc bērnam varētu būt nātrene.

Zāles un ķīmiskas vielas

Salicilāti un NSPL*, penicilīns, vitamīni, pārtikas piedevas

Pārtikas produkti 

Rieksti, ogas, zivis, jūras veltes, banāni, vīnogas, tomāti, olas, siers u.c.

Kontakta vielas

Vilna, zīds

Kosmētikas līdzekļi

Krāsas, matu laka, nagu laka, mutes skalošanas līdzekļi, zobu pasta, smaržas, roku krēmi, ziepes

Fizikālie faktori  

Gaisma, apkārtējās vides spiediens, siltums, aukstums, ūdens, vibrācija

Ieelpojamie alergēni 

Dzīvnieku, ziedputekšņu

Infekcijas 

Zobu infekcijas, sinusīts (deguna blakusdobumu gļotādas iekaisums), otīts (auss iekaisums)

Sēnītes un citi parazīti 

Candida, kašķis, helminti

Kā vecākiem zināt, ka bērnam ir  nātrene? Šiem izsitumiem ir diezgan raksturīgs izskats, tāpēc tos visai viegli atpazīt. Izsitumi ir sārti, piepacelti, ar bālāku centru, tie var grupēties, īsā laikposmā mainīt formu un lokalizāciju. Izmēra ziņā tie var būt pāris milimetru diametrā vai tik lieli kā plauksta. Bērns sūdzēsies par niezošu, kņudinošu vai dedzinošu sajūtu izsitumu vietā.

Angioedēmu var atpazīt pēc strauja dziļāko ādas un zemādas slāņu pietūkuma, kas biežāk ir sāpīgs, bet neniez. Visbiežāk pietūkst zona ap acīm, lūpām, pēdām, plaukstām. Smagākos gadījumos tūska var skart elpceļus, kas ir bīstami dzīvībai.

Diagnostikas nolūkos jādodas vizītē pie ģimenes ārsta, alergologa vai pediatra, kas bieži vien jau pēc izsitumu rakstura varēs apstiprināt, ka tā ir nātrene. Lai atrastu tās iemeslu, ārsts vaicās par pārslimotajām slimībām, iespējamiem alergēniem, ikdienas stresa avotiem. Ja bērnam ir hroniska nātrene, visbiežāk lūgs iekārtot dienasgrāmatu, kur atzīmēt visas bērna ikdienas aktivitātes, uzskaitīt ikdienas pārtiku, izsitumu raksturu. Bērnu nosūtīs uz diagnostiskiem testiem, piemēram, asins analīzēm, specifiskiem alerģiju testiem, ja būs nepieciešams – veiks papildu izmeklējumus, lai izslēgtu kādu citu slimību.

Bieži vien nātrenes simptomi var pāriet paši no sevis, taču, lai atvieglotu bērna pašsajūtu, ārsts var ieteikt antihistamīnu lietošanu. To darbības princips slēpjas nosaukumā – tiek traucēta histamīna iedarbība organismā, tādējādi mazinot aizliktā deguna, niezes, izsitumu, acu asarošanas izpausmes. Hroniskas nātrenes gadījumā tos var lietot ilgāku periodu.

Jāņem vērā, ka ne tikai medikamenti palīdzēs cīnīties ar alerģijām.

• Ja nav būtiska iemesla, kāpēc to nedarīt, bērns ar krūti jābaro vismaz pirmos 6 mēnešus. Ir pierādīts, ka ar krūti barotiem bērniem alerģija izpaužas retāk un ir iespējas mazināt jau radušos simptomus. Ja tomēr ar krūti barot nav iespējams vai nedrīkst, noteikti uzmanīgi jāizvērtē piena maisījumi, ko dod zīdainim. Nepieciešamības gadījumā labāk konsultēties ar ārstu.
• Ja tas ir iespējams, līdz 6 mēnešu vecumam bērns barojams ar krūti vai no 4 mēnešu vecuma varētu ēdienreizē pievienot vieglu bezglutēna putriņu. Pārāk ātri sākta barošana ar dažādiem pārtikas produktiem var būt iemesls alerģijai. Kad sāk bērna piebarošanu, jāatceras, ka ar jauniem produktiem mazulis jāiepazīstina ar pāris dienu intervāliem un jādod mazas porcijas, vērojot, vai neparādās kāda alerģiska reakcija. Govs piens, olas, citrusaugļi, zemesriekstu sviests ir produkti, no kuriem pirmos 6–12 dzīves mēnešus ieteicams atteikties.
• Regulāri jāuzkopj māja, lai mazinātu putekļu ērcīšu skaitu, nedrīkst mājās turēt dzīvniekus, ja pierādīta alerģija pret tiem, telpas jāvēdina, lai neveidotos pelējums. Jāsamazina ikdienā lietojamo ķimikāliju daudzums un jāizvēlas speciāli līdzekļi, ko alergologs vai ģimenes ārsts rekomendē kā mazāk kairinošus.
• Apģērbs ieteicams no kokvilnas, izvairoties no sintētikas.
• Jāatsakās no smēķēšanas, īpaši, ja bērns ir istabā vai iet blakus pa ielu.

*NSPL – nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi.

VAIRĀK PAR ALERĢIJU