Kas ir alerģija

Alerģija (no grieķu valodas – reakcija uz svešu) ir paaugstināta jutība pret organismā vai vidē esošām specifiskām vielām – alergēniem. Pēdējo 20 gadu laikā alerģijas izplatība palielinājusies divas reizes. Tas saistīts ar daudziem faktoriem: ekoloģiskās situācijas pasliktināšanos, dzīvesveida un ēšanas paradumu maiņu, jaunu alergēnu parādīšanos, stresu, darba apstākļiem u.c.

Alerģija nav slimība, tā ir dažādu saslimšanu grupa, kuru pamatā ir kopējs patoloģisks process. Alerģiskās reakcijas rašanās pamatā galvenā loma ir cilvēka imūnajai sistēmai. Tieši imūnā sistēma aizsargā organismu no tam bīstamiem un svešiem elementiem. Imūnās sistēmas darbības mehānisms ir ļoti sarežģīts, bet tā pamatā ir antivielu veidošana cilvēka vai dzīvnieka asinīs kaitīgo elementu neitralizācijai.

Alerģijas gadījumā organisma sargs – imūnsistēma – acīmredzami pārkāpj pieļaujamās pašaizsardzības robežas. Pašas nekaitīgākās vielas imūnā sistēma uzskata par organismam bīstamām, un imunitāte sāk aizsargāties, pārmērīgi reaģējot uz tām. Tieši šo agresīvo imūnās sistēmas atbildi uz ārējās vides faktoriem (hiperjutīgumu) sauc par alerģiju, bet antigēnus, kas rada šādu neadekvātu organisma reakciju, par alergēniem.

Alerģija un tās izpausmes

Izpausmes var būt dažādas, atkarībā no tā, kurš cilvēka orgāns visvairāk iesaistīts (dažreiz alerģiskas reakcijas var kombinēties). Alerģiska izpausme acīs  – alerģisks konjunktivīts, alerģiska izpausme deguna gļotādās  – alerģiskas iesnas (rinīts), alerģiska bronhu izpausme – bronhiālā astma, alerģiska ādas reakcija – nātrene.

Alerģijas atvairīšana

Alerģija ļoti apgrūtina ikdienu. Tāpēc ir būtiski, tiklīdz rodas aizdomas par alerģiju, izvērtēt apkārtējo vidi, iespējamos alergēnus vai karinātājus, simptomu rašanās laiku un ilgumu, kā arī to ietekmi uz dzīves kvalitāti, lai konsultētos ar ģimenes ārstu vai alergologu. Visefektīvākais veids, kā ārstēt alerģiju, ir profilakse. Tas nozīmē, ka ir jāzina alergēns un jāizslēdz iespēja saskarsmei ar to.

VAIRĀK PAR ALERĢIJU