Bērnu alerģija
Deguna tecēšana, acu asarošana, nieze un citas alerģiskas izpausmes skar ne tikai pieaugušos, bet arī bērnus. Mūsu atvases nav pasargātas no alerģijas nevienā vecumā, īpaši, ja arī vecāki ir jutīgi pret kādu alergēnu. Dažreiz alerģija izzūd pati no sevis, bērnam pieaugot, bet dažreiz ar to jāsadzīvo visu mūžu.
Alerģija ir imūnās sistēmas reakcija uz kādu tai nepatīkamu kairinātāju (piemēram, putekļu ērcītes, dzīvnieku spalva, ziedputekšņi). Rezultātā tiek veidotas dažādas vielas, kas provocē alerģisku iekaisuma reakciju un tādas slimības kā alerģiskais rinīts, atopiskais dermatīts, nātrene. Bērnu alerģija nav lipīga, tā nepāriet no bērna uz bērnu. Dažreiz līdz alerģiskās reakcijas izpausmēm paiet vairākas stundas vai pat dienas, tāpēc varam apjukt un neiedomāties, ka pie vainas pirms vairākām stundām dzertais piens vai glaudītais kaķis.
Bērnu alerģija. Biežākie simptomi, kas vecākiem liek aizdomāties par alerģiju:
- vemšana, atteikšanās no ēdiena, zarnu kolikām līdzīgas izpausmes, caureja, lēna pieņemšanās svarā;
- deguna tecēšana, šķaudīšana, svilpjoša skaņa elpojot vai klepojot, atkārtotas bronhīta epizodes, ilgstošs un pastāvīgs klepus;
- uz ādas – izsitumi (dermatīts, nātrene);
- viegla aizkaitināmība, slikts miegs, bieža raudāšana, galvassāpes.
Galvenie alerģiju izraisītāji bērniem ir ēdiens (piens un piena produkti, olas, zemesriekstu sviests, apelsīni, šokolāde, sojas pupiņas, tomāti, zivis un kvieši) un ieelpotie alergēni (putekļu ērcīte, ziedputekšņi, dzīvnieku spalva un pelējums). Dažreiz bērnu alerģiska reakcija var attīstīties pēc pārtikas krāsvielas saturoša un konservantiem bagāta uztura lietošanas – vainīgas var izrādīties konfektes, mērces, saldējums, cepumi.
Alerģiskā reakcija uz piena produktiem, īpaši uz govs pienu, neatšķiras no simptomiem laktozes nepanesības gadījumā, tāpēc noteikti jāapmeklē ārsts, kas noteiks pareizo diagnozi.
Avots: Murtagh’s Patient Education 6 Edition
VAIRĀK PAR ALERĢIJU