Alerģija – pārmērīga imūnsistēmas reakcija uz parasti nekaitīgām vielām

Alerģijas ir kļuvušas par vienu no visbiežāk sastopamajām veselības problēmām mūsdienu sabiedrībā – tās skar miljoniem cilvēku visā pasaulē un var izpausties dažādos veidos, sākot ar vieglām sezonālām iesnām līdz pat dzīvībai bīstamām anafilaktiskām reakcijām. Saprotot alerģiju mehānismus un riska faktorus, iespējams būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un novērst nopietnas, reizēm pat dzīvībai bīstamas, reakcijas.

 

Lāsma Lapiņa

alergoloģe, interniste,
Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centrs,
P. Stradiņa KUS, Klīniskās imunoloģijas un alergoloģijas centrs, Rīgas Stradiņa universitāte

Kas ir alerģija?

Alerģija ir imūnsistēmas pārmērīga reakcija uz molekulām, kas parasti lielākajai daļai cilvēku nekaitē. Šādas molekulas, ko dēvē par alergēniem, var būt, piemēram, putekšņi, dzīvnieku spalvas, putekļu ērcītes, pārtikas produkti, medikamenti, kukaiņu dzēlieni u.c.. Alerģiskam cilvēkam saskaroties ar alergēnu, organisms reaģē, aktivizējot imūnsistēmas aizsargmehānismus, kas izraisa simptomus – no viegliem, piemēram, šķaudīšana un nieze, līdz smagiem, piemēram, elpas trūkums vai anafilakse. Alerģiju smagums un izpausmes var būt ļoti atšķirīgas, un to ārstēšana tiek pielāgota katram pacientam individuāli.
Svarīgi atcerēties, ka alerģija var attīstīties jebkurā dzīves posmā – arī pieaugušajiem, kuriem iepriekš nekādas reakcijas nav bijušas. Tomēr būtiska nozīme ir iedzimtībai – ja vienam vai abiem vecākiem ir alerģijas, risks, ka tās attīstīsies arī bērnam, būtiski palielinās. Alerģiju diagnostika un ārstēšana ir svarīgs solis simptomu kontrolei un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Alerģija, kā to atpazīt?

Alerģisko reakciju simptomi var būt dažādi, taču visbiežāk novēro:

šķaudīšanu, tekošu vai aizliktu degunu,

acu niezi un asarošanu,

ādas izsitumus, apsārtumu vai niezi,

elpas trūkumu, sēkšanu, klepu vai spiediena sajūtu krūtīs.

Dažiem cilvēkiem simptomi ir viegli un tikai nedaudz apgrūtina ikdienu, citiem tie var būt ļoti izteikti un traucējoši. Retos gadījumos alerģiskā reakcija var strauji progresēt un kļūt dzīvībai bīstama, piemēram, anafilakses gadījumā, tāpēc šādā situācijā ir svarīgi nekavējoties meklēt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Ko darīt, ja ir aizdomas par alerģiju?

Ja atkārtoti novērojat tādus simptomus kā iesnas, acu asarošana, izsitumi uz ādas vai elpas trūkums, īpaši noteiktās situācijās, sezonās vai pēc saskares ar konkrētiem produktiem vai vielām, pastāv liela iespējamība, ka Jums ir alerģija. Šādā gadījumā svarīgi ir savlaicīgi vērsties pie ģimenes ārsta, kurš izvērtēs simptomus un nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie alergologa – speciālista alerģisko slimību diagnostikā un ārstēšanā.
Alergologs veiks atbilstošus izmeklējumus – ādas dūriena testu, imūnglobulīna E (IgE) antivielu noteikšanu asinīs vai citus diagnostiskos testus, lai precīzi identificētu alergēnus, pret kuriem organisms reaģē. Kad ierosinātājs ir noteikts, ārsts izstrādās individuālu profilakses un ārstēšanas plānu. Tas var ietvert ieteikumus alergēnu ietekmes mazināšanai vai pilnīgai to izslēgšanai no ikdienas vides, kā arī pacienta izglītošanu par slimību un tās ārstēšanas stratēģijām. Atkarībā no simptomu smaguma, var būt nepieciešama arī medikamentozā terapija, piemēram, antihistamīna līdzekļi, deguna aerosoli, acu pilieni vai citi līdzekļi. Dažos gadījumos tiek apsvērta arī alergēnspecifiskā imūnterapija – ilgtermiņa ārstēšanas metode, kas pakāpeniski samazina organisma jutību pret noteiktu alergēnu. Smagu alerģisku reakciju, piemēram, anafilakses, gadījumā ārsts var nozīmēt adrenalīna autoinjektoru – dzīvību glābjošu medikamentu, kas jālieto akūtās situācijās. Ir ļoti svarīgi, lai pats pacients, kā arī viņa tuvinieki, kolēģi vai skolotāji būtu informēti par alerģiju un zinātu, kā pareizi rīkoties, ja rodas akūta reakcija. Savlaicīga un pareiza palīdzība šādās situācijās var būt izšķiroša.

Praktiski padomi ikdienai, lai samazinātu alerģijas rašanās risku:

• Izvēlieties sabalansētu uzturu, kas bagāts ar vitamīniem un minerālvielām. Izvairieties no neveselīgiem, pārstrādātiem produktiem, saldinātiem ēdieniem un dzērieniem;
• Veselīgs dzīvesveids – regulāras fiziskās aktivitātes, pietiekošs miega daudzums un stresa pārvaldība palīdz stiprināt imūnsistēmu;
• Nesmēķēt un nelietot citus inhalējamos dūmus, piemēram, veipus un elektroniskās cigaretes, kā arī novērst pasīvo smēķēšanu;
• Ja nav elpceļu alerģijas, ieteicama biežāka saskare ar mājdzīvniekiem, bet ja alerģija ir attīstījusies, labāk neturēt mājdzīvniekus dzīvojamajās telpās;
• Izvēloties kosmētiku, mazgāšanas līdzekļus un sadzīves ķīmiju, pievērsiet uzmanību tam, lai produkti nesaturētu smaržvielas un potenciāli kairinošas ķīmiskas vielas, kas var izraisīt ādas kairinājumu – izvēlieties hipoalerģiskus produktus.

Daži padomi alerģijas gadījumā:

• Polinozes (putekšņu alerģijas) gadījumā ziedēšanas sezonā sekojiet ziedputekšņu prognozēm. Lai ziedputekšņi iekļūtu mājoklī mazākā daudzumā, sausā, saulainā un vējainā laikā ieteicams turēt logus un durvis aizvērtus, telpās izmantot gaisa filtru. Automašīnā nevajadzētu braukt ar vaļējiem logiem, vēlams izmantot automašīnās iebūvētos ziedputekšņu filtrus. Izejot no telpām, ieteicams valkāt saulesbrilles, kas daļēji pasargā acis no ziedputekšņiem, un deguna gļotādas aizsardzībai var ieziest nāsis ar krēmu vai vazelīnu. Pēc uzturēšanās ārā ieteicams noskaloties dušā un nomainīt apģērbu. Tāpat svarīgi ir mazgāt rokas pirms pieskaršanās sejai, lai samazinātu ziedputekšņu nokļūšanu acīs, mutē vai degunā. Ziedēšanas laikā nav ieteicams žāvēt drēbes ārā.
 
• Putekļu ērcīšu alerģijas gadījumā regulāri tīriet telpas, īpaši guļamistabu – mazgājiet gultasveļu 60 °C temperatūrā vismaz 1x nedēļā. Grīdas segumam vēlams izmantot gludu, viegli kopjamu materiālu. Neturēt paklājus, biezus, grūti kopjamus aizkarus. Ieteicama telpu uzkopšana ar putekļu sūcēju (vēlams ar HEPA filtru). Mitruma mazināšana telpās <50%. Bērniem samazināt mīksto rotaļlietu daudzumu, regulāra to mazgāšana.
 
• Galvenais ieteikums cilvēkiem ar alerģiju pret mājdzīvnieku alergēniem ir neturēt mājdzīvniekus. Ja mājdzīvnieks tiek paturēts, nedrīkst to laist guļamistabā, vēlama to uzturēšanās labi ventilējamās telpās. Ieteicama bieža mājdzīvnieku mazgāšana, regulāra mājvietas uzkopšana, mitrā tīrīšana, putekļu sūkšana (putekļu sūcējs ar HEPA filtru), gaisa filtru lietošana. Neturiet paklājus.

 

Alerģisko slimību profilakses pasākumus detalizētāk var skatīt vietnē: www.alergocentrs.lv

Alerģiskās slimības nav lipīgas un nododamas no cilvēka cilvēkam. Tomēr tās var būtiski ietekmēt pašsajūtu ikdienā un dzīves kvalitāti. Ja simptomi kļūst traucējoši, aptiekās ir pieejami dažādi bezrecepšu līdzekļi simptomu mazināšanai. Lai izvēlētos sev piemērotāko ārstēšanas veidu, ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

VAIRĀK PAR ALERĢIJU